KĀ SAGATAVOT BĒRNU VIZĪTEI PIE ZOBĀRSTA VAI ZOBU HIGIĒNISTA?

KĀ SAGATAVOT BĒRNU VIZĪTEI PIE ZOBĀRSTA VAI ZOBU HIGIĒNISTA?

Lai bērnam nerastos bailes un veidotos veselīga attieksme pret zobārsta / zobu higiēnista apmeklējumiem, vēlams ievērot dažus noteikumus, sagatavojot bērnu pirmajai vizītei.

1. Bērnu pie zobārsta jāved tam tuviniekam, kas pats nebaidās no zobārsta un spēs iedvesmot bērnu ar savu pozitīvo vai vismaz neitrālo attieksmi.

2. Teikumi “Tev neko nedarīs” un “Tev nekas nesāpēs” lieki satrauc bērnus un atspoguļo vecāku pašu bailes, tāpēc nebūtu jāsaka.

3. Apmeklējuma rītā pastāstiet bērnam, ka viņam būs jāapsēžas krēslā, jāparunā ar zobārstu vai higiēnistu, tad jāatver mute un jāļauj ar spogulīti saskaitīt zobus. Dažiem bērniem palīdz, ja vecāki kopā ar viņiem pirms vizītes to patrenējas izdarīt mājās. 4. Jebkurai ārstēšanai būtu jāsākas ar konsultāciju. Pirmsskolas vecuma bērniem parasti pirmajā vizītē zobus nelabo, jo vispirms jāiepazīstas un jānodibina kontakts ar ārstu / higiēnistu. Gadījumos, ja bērnam jau sāp zobi vai ir kādas citas sūdzības, zobārsts var palīdzēt viņam jau pirmajā vizītē, tomēr ideālā gadījumā, ārstēšanu neveic, to atliek uz nākamo reizi. 5. Vislabāk, ja regulārajām apskatēm pie zobārsta, sākot no apmēram 2–3 gadu vecuma seko zobu higiēnista apmeklējums. Bērniem gandrīz nekad nav jānoņem zobakmens, parasti – mīkstais aplikums, kas sakrājies uz zobiem. Taču vissvarīgākais ir psiholoģiskais aspekts – tas ir vienkāršs un nesāpīgs veids, kā bērnu iepazīstināt ar zobārsta birstītēm un dūcošajām mašīnām. Dažiem bērniem nepieciešamas pat vairākas vizītes pie higiēnista, pirms sākt zobu labošanu. 6. Pirmsskolas vecuma bērniem parāda un izstāsta, kas notiks zobārsta kabinetā viņiem piemērotā valodā. Bērnam līdz 5–6 gadu vecumam ir daudz vieglāk sagatavoties zoba labošanai, ja „špricīti” vai „odiņu” sauc par „miega zālītēm”, kuras uzpilinās zobam, lai tas aizmieg, savukārt urbuļus un mašīnu – par „zobu dušu” un „birstītēm”, ar kurām nevis „urbs”, bet „izmazgās zobgraužus” no zoba. 7. Ja zināms, ka tiks veikta ārstēšana, svarīgi sagatavot bērnu, ka dažas procedūras var būt nepatīkamas, var arī nedaudz iesāpēties (bet arī ceļgals sāp, kad to sasit un pēc tam apstrādā), tomēr kopumā ārstēšana būs izturama. 8. Nekad nedraudiet bērnam ar zobārstu kā soda metodi. Kad būs laiks regulārajam zobārsta apmeklējumam, bērns nebūs pierunājams doties ārstēt zobus, jo to uztvers kā sodu par slikto uzvedību. 9. Nesoliet dāvanas par labu uzvedību pie zobārsta. Kad apmeklējums ir noslēdzies, nelielas pārsteiguma dāvanas bērnu iepriecinās, tomēr balvai nevajadzētu būt galvenajai motivācijai.